Par Latviju
Salīdzinoši nelielā Latvija ir bioloģiski daudzveidīga teritorija. Latvija atrodas vienā no trim galvenajiem putnu migrāciju ceļiem pasaulē!
Latvijas teritorija atrodas tādā vietā, kur var sastapt ļoti atšķirīgu reģionu putnu sugas - no dienvidos sastopamām, kā zaļā vārna, līdz tipiskām ziemeļu sugām, kā urālpūces.
Latvija ir atzīta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Tā ir videi draudzīga ne tādēļ, ka šeit netiek transformēta ainava, izcirsti meži, piesārņoti ūdeņi un veidoti atkritumu kalni. Tas viss notiek arī Latvijā, bet pagaidām mazākā mērā kā citviet pasaulē. To pozitīvi novērtē arī putni, apliecinādami to ar savu klātbūtni.
Latvijas dabu raksturo gadalaiku ritms, kas pēdējos gados mazāk izteikts, tomēr saglabājies un viegli izšķirams, līdz ar ko Latvijā varam vērot pavasara un rudens putnu migrāciju. Vislielākā putnu daudzveidība un masveidība novērojama pavasara migrācijas laikā, kad piemērotā laikā un vietā ir vērojami vairāki desmiti tūkstoši putnu vienuviet! Latvijas bioloģiskās un tajā skaitā putnu daudzveidības pamatā ir tās dažādie biotopi. Putniem nozīmīgi ir kā dabīgie, tā mākslīgie - cilvēku veidotie biotopi.
Putniem piemērotas dzīvotnes ir teju visur - meži un pļavas, upes, ezeri un dīķi, pilsētas un pat izgāztuves. Katrā vietā ir dažādi apstākļi līdz ar to atšķirīgas putnu sugas sastopamas. Slapjā pļavā mērkaziņa būs loģisks novērojums, turpretī pilsētā to sastapt būtu liels pārsteigums. Un tā gandrīz ar katru sugu - katrai savas mājas.
Vispārējā meža platība Latvijā ir aptuveni 44% valsts teritorijas. Aptuveni tikpat liela daļa no Latvijā konstatētajām putnu sugām apdzīvo, uzturas vai ligzdo mežā. Putniem īpaši nozīmīgi meža veidi ir platlapju gārša, kur ligzdo melnie stārķi un daudzas citas putnu sugas. Vecas priežu audzes, kur skrajās vietās mīt medņi un dziedātājputni, to malās pūces. Kā arī applūstošie palienes meži jeb dumbrāji ar dzeņiem.
Nostāstiem apvītie unikālie dabas objekti nepamatoti cilvēkus vairāk biedē nekā piesaista. Latvijā ir trīs veidu purvi - augstiem, pārejas un zemie. Pārliecinošā vairākumā pie mums ir augstie purvi, kas ir arī visdrošākie no pārvietošanās viedokļa. Visretākie un reizē arī bīstamie, akačainie ir zemie purvi. Purvus ir iecienījušas dzērves, purva tilbītes, lielās čakstes. Rudeņos caurceļojošo zosu bari nereti izvēlās purvu ezeriņus par atpūtas vietām, atsevišķu purvu malas ietīko retais klinšu ērglis. Purvā putnu daudzveidība nav liela, bet kombinācijā ar unikālajām ainavām purvi ir apmeklēšanas vērti dabas objekti.
Latvijā ir ļoti plašs upju tīkls ar dažām lielākām un lielu skaitu mazāku upju. Kopējais nepārveidotu upju kopgarums ir 37507 km. Mazās meža upītes ir daudziem putniem labvēlīga un pievilcīga vide.
Palieņu pļavas ir uzskatāmas par vienīgajām dabīgajām pļavām Latvijā, šajās pļavās ir novērojams izteikti lielāks putnu blīvums, nekā mākslīgi kultivētās pļavās un sējumos. Latvijā ir saglabājušās mazpārveidotas saldūdens un sālsūdens palieņu pļavas , kas ir unikālas plašā mērogā.
Palieņu pļavas ir uzskatāmas par vienīgajām dabīgajām pļavām Latvijā, šajās pļavās ir novērojams izteikti lielāks putnu blīvums, nekā mākslīgi kultivētās pļavās un sējumos. Latvijā ir saglabājušās mazpārveidotas saldūdens un sālsūdens palieņu pļavas , kas ir unikālas plašā mērogā.
Ligzdojošo putnu piepildīti ir seklie ezeri. Pārsvarā tie atrodas piejūrā. Tajos piemērotos apstākļos var novērot pat 100 un vairāk dažādas sugas vienas dienas laikā. Ezeru krastos atrodami putnu vērošanas torņi, pie dažiem pat vairāki. Šīs ūdenstilpnes ir seklas, niedrāju ieskautas un ligzdošanai piemērotām salām apveltītas. Seklajos ezeros mīt gulbji, lauči, pīles un gārņi. Barojās arī plēsīgie putni.
Piekraste ir putnu vērošanas vietām bagātākā Latvijas daļa. Piekraste ir labi pārredzama, tajā atrodoties putniem netiek nodarīts kaitējums, jo atrodoties jūrā tie pamatā atpūšas vai barojas. Pie tam distance starp vērotāju un putnu var būt visai liela labās pārredzamības dēļ. Piekrasti, kā lielisku vietu ne tikai stacionārai putnu vērošanai, bet arī pārgājieniem. Latvijas piekraste lielākoties ir mazapdzīvota un neapbūvēta - putniem piemērota.
Atkritumu poligons ir ļoti īpatnējs biotops, jo īpaši ja to nosauc par putnu vērošanas vietu. Lielās, atklātā tipa izgāztuves ir apjomīga barības bāze, kuru labprāt izmanto iespaidīgi apjomi kaiju un vārnveidīgo. Milzīgajās masās pa laikam tiek novērots kāds rets viesis putnu pasaulē
Pilsēta saista putnus pie noteiktiem apstākļiem, noteiktās vietās. Vairāk putnu sastopams lielajās pilsētās, kur ir ūdenstilpnes, augstceltnes, parki, pārtikas ražotnes uzņēmumu teritorijas, tirgus laukumi u.c. Pilsētās ir salīdzinoši nemainīgi apstākļi, kas piesaista dažādus nometniekus, kā meža pūces un vārnveidīgos. Nav tāda iedalījuma kā pilsētu putni ir vienkārši vairākas sugas putnu, kuras attapīgi izmanto pilsētas, kurās izveidojusies īpaši labvēlīga barības bāze, kuras dēļ putni var turp uzturēties pat ignorējot gadalaiku ritmu visu cauru gadu
Autors: Valters Pranks
Uz augšu