19.09.2009.

Ceļu uz Latgali un tās putniem uzsākam neilgu laiku pirms 9 no rīta, izbraucot no Latvijas Ornitoloģijas biedrība Rīgā. Braucam pa Rīgas - Daugavpils šoseju caur Salaspili, kur pārtveram Daigu un tālāk esam jau pilnā sastāvā. Kā pirmo apstāšanās vietu izvēlamies dabas liegumu „Daugava pie Kaibalas", aptuveni 70 km no Rīgas. Pateicoties Ķeguma HES pazeminātajam Daugavas ūdenslīmenim ir atklājušies plaši dubļu lauki un seklūdens teritorijas. Atklājam sugu sarakstu ar pirmajiem putniem, nedaudz pabrokastojam un dodamies tālāk. Tā kā esmu pļaviņietis nevaru atturēties no vēlmes apskatīt Aiviekstes ieteku Daugavā (galu galā Aiviekste taču iztek no Lubāna!). Šeit skatoties no zviedru armijas veidotajiem fortifikācijas vaļņiem, t.s. Zviedru skanstīm, pārlūkojam plašo upju sateku. Novērojam paprāvu bariņu lielo gauru, ko vēlāk ekskursijas laikā vairs neredzam, vairākus zivju gārņus. Tālāk braucam uz Madonu, kur vietējā krogā papusdienojam un turpinām braukt. Pie Kujas dabas parka pamanām uz šosejas nobrauktu meža pūci, pārbaudām putnu, gredzena šoreiz nav...Barkavā nogriežamies no šosejas Degumnieku virzienā un braucam līdz Meirānu kanāla tiltam, pa ceļam „ķemmējot" apkārtējos laukus. Tālāk griežamies uz Kalngala slūžām (vēsturisks hidrotehnisks objekts) un uzsākam ceļu gar Lubāna krastu pa Zvidzes dambi. Apkārtējos laukos novērojam vairāk nekā 10 peļu klijānus. Pēc pamatīgas izšūpošanās pa bedraino ceļu (tā diemžēl ir Lubāna dambju, un jo īpaši zivju dīķu ceļu specifika) sasniedzam Zvidzes kanāla putnu novērošanas torni. Šajā vietā jau var izbaudīt ezera plašumu, redzam baltos gārņus, apskatām jūraksraukļu ligzdošanas koloniju Akmeņsalā. Torņa pakājē uzturās bariņš migrējošu garastīšu. Turpinām ceļu un šoreiz apskatām Aiviekstes izteku no Lubānas ezera, diemžēl jaunuzceltajā tūrisma imformācijas centrā iekļūt neizdodas. Pēc neilga laika uzkāpjam Gomeļa putnu tornī. Lai arī tornis ir salabots, tā stabilitāte nav uzlabojusies un laikā, kad kāds skatās caur teleskopu, pārējiem dalībniekiem ir teju vai jāsastingst. Novērojam palielu bariņu baltvēderu, kā arī ziemeļu gulbju ģimeni. Kvāpānu dīķiem lēni pabraucām garām un apstājamies pie Rēzeknes upes tilta, nu jau Īdeņas zivju dīķu pusē, pie bijušās sūkņu stacijas. Pa ceļam uz Nagļiem apmeklējam Tīrumnieku ezera purva laipu (nevienu jaunu sugu šajā vietā gan nenovērojam). Tālāk dodamies apskatīt Ļodānu - Zvejsalas zivju dīķus. Šeit vērojam mazos dūkurus, redzam šajā braucienā pirmos jūrasērgļus, teju visas parastākās pīļu sugas. Iebraucam arī Nagļu zivjaudzētavas Centra dīķos, kur brīvdienās noris maksas karpu makšķerēšana. Šeit vasaras otrajā pusē tiek nolaisti daži no dīķiem, kas ir laba bridējputnu vērošanas vieta. Šoreiz redzam tikai vienu smilšu tārtiņa jauno putnu. Izsalkums liek par sevi manīt un ātri braucam uz Varakļāniem, kur gaida sātīgas vakariņas kafejnīcā „Millenium". Pēc maltītes esam atkal uzņēmuši spēkus un nolemj sagaidīt saulrietu no Siksalas uguns novērošanas torņa Teiču dabas rezervātā. Pa ceļam redzam braucienā vienīgo lielo čaksti un dzērvju barus, kas dodas nakšņot. Saulriets patiešām ir iespaidīgs un tikai tumsā ierodamies Murmastienes pagasta „Bērzos". Iekārtojamies uz nakšņošanu, pārrunājam dienas notikumus un laicīgi dodamies gulēt, jo nākošajā rītā ir jāceļas jo agri, lai sagaidītu ekskursijas „naglu" - dzērvju izlidošanu no purva. Nakts ir pilnīgi skaidra un neredz ne mazākā mākoņa...

20.09.2009.

Rītu sākam ar termosu sagatavošanu, sapakojamies un dodamies ceļā. Šajā rītā sadalāmies divās grupās. Es palieku „Bērzu" tuvumā esošajā Plūšku kalnā, bet Andris aizbrauc tālāk, vecā Varakļānu ceļa virzienā. Ir doma apvienot patīkamo ar lietderīgo un veikt arī izlidojošo dzērvju uzskaiti. Tomēr rīts jau no sākuma ir miglains un migla ar katru brīdi kļūst aizvien biezāka. Punktā esam jau ap 6 un apmēram pēc 15 min jau var dzirdēt kā purvā sāk sasaukties dzērves un pēc mirkļa var dzirdēt arī pirmos izlidojušos barus. Miglas dēļ vairāk sanāk tikai dzērvju klausīšanās, tomēr daži bariņi pārlido arī pavisam tuvu un zemu, ko izdodas pat nofotogrāfēt. Kad jau ilgāku laiku neviens bars vairāk nav izlidojis, ierodas Andris, kuram arī no jebkādas precīzas skaitīšanas nekas nav sanācis. Turpat netālu pamanām nelielu dzērvju bariņu (ap 50 putniem), uz lauka ieraugām 5 sējas zosis (vieni no pirmajiem migrantiem šogad). Apkārt dzird migrējošos meža strazdus, Andra grupai izdevies novērot riekstrozi. Nedaudz nosaluši dodamies uz Varakļāniem brokastīs. Tālāk nolemjam braukt atkal uz Nagļiem, šoreiz uz Orenīšu - Drabāku nodaļas dīķiem (10 iespaidīga izmēra dīķi). Loze ir pilnā, jo viens no dīķiem ir svaigi nolaists un ir īsts putnu Eldorado. Dīķī vienkopus barojās vismaz 200 lielie baltie gārņi (kopskaitā šajā dīķu sistēmā todien vismaz 250 īpatņu), mudž no peldpīlēm. Dežūrē 4 jūrasērgļi, redzam lielus ķīvīšu barus, parastos šņibīšus, gugatņus, mērkaziņas, vienu pļavu tilbīti. Pie šī dīķa vien no dažādiem skatupunktiem pavadām vairākas stundas. Izbraukājam visu dīķu sistēmu un uzkāpjam Orenīšu kalna putnu vērošanas tornī, tomēr nekur citu šādu putnu bagātību neredzam. Sajūsmu ekskursantiem izraisa daudzās somzīlīšu ligzdas kanālu malās. Braucam pieveikt pēdējo ceļa posmu apkārt Lubāna ezeram - ezera Dienvidu dambi, kas sasniedzams izbraucot cauri Zvejsalas dīķiem, kur jau bijām iepriekšēja pēcpusdienā. Šoreiz pie dīķiem īpaši neapstājamies un braucam līdz pat putnu tornim. Ūdens līmenis ezerā šajā sezonā ir krities un ainava nemaz neatgādina pavasaros redzēto, kad mēdz applūst pat pats dambis. Torņa pakājes krūmājos skan čunčiņu balsis, daži no putniem ir pārdroši un laižas baroties uz torņa konstrukcijām, ļaujot sevi apskatīt tuvplānā un fotografēt. Izbraucam atkal pie Kalngala slūžam un braucam meklēt dzērvju barus. Līdz Barkavai pamanām vien tālu esošu nelielu  dzērvju bariņu un braucam tālāk. Netālu pirms Murmastienes laukos ir lielie bari, ko apskatām. Pulkstenis ir jau trīs pēcpusdienā un nolemjam doties māju virzienā. Atpakaļceļā izbraucam caur Ļaudonu, cauri Krustkalnu rezervātam, uz Pļaviņām. Tā kā esmu cēlies piecos no rīta un esmu gandrīz aizmidzis, veicam šoferu maiņu (paldies Gundegai!) un pārējie dalībnieki dodas uz Rīgu!

Ekskursijā kopumā divu dienu laikā konstatētas 80 putnu sugas, tomēr jāatzīmē, ka braucienā necentāmies iziet uz „ķeksēšanu", bet vairāk uz dalībnieku izglītošanu par redzamajiem putniem utt. Sarakstā iekļautas arī sugas ko noteica tikai gidi, vai viens no gidiem.

Gaidis Grandāns

Novēroto sugu saraksts:

2009.09.29 16:24